Koksnes žāvēšana attiecas uz kokā esošā ūdens piespiedu iztvaikošanu un izkliedēšanu ar dabīgām un mākslīgām metodēm, lai samazinātu koksnes ūdens saturu, atbilstu lietošanas prasībām, izvairītos no koksnes uzglabāšanā, transportēšanā un izmantošanā kukaiņiem, baktērijām un cita veida mitras koksnes erozija un koksnes šķelšanās deformācijas, uzlabo koksnes izstrādājumu kvalitāti, pagarina kalpošanas laiku.
Mitrā koksne, kas ilgstoši atstāta atklātā laukā, bieži sapūt vai tai uzbruks kukaiņi, ja netiks veikti atbilstoši pasākumi. Samazinot koksnes mitruma saturu līdz mazāk nekā 20%, sēnīšu un kaitēkļu bojājumus un bojājumus var ievērojami samazināt. Tāpēc parasti ražotnē koksni žāvē līdz ūdens saturam aptuveni 8-15%. Tas ne tikai nodrošina koksnei raksturīgās īpašības un izturību, bet arī uzlabo koksnes izturību pret koroziju.
Īsāk sakot, žāvēta koksne var nodrošināt koksnes izstrādājumu kvalitāti, pagarināt kalpošanas laiku, uzlabot koksnes veiktspēju un tādējādi ietaupīt koksni. Gadu prakse ir pierādījusi, ka koksnes žāvēšana ir neaizstājams process ražošanā un kļuvusi par specializētu zinātnes disciplīnu.
Ja koksni ilgstoši novieto stabilā vidē, koksnes mitruma saturs pakāpeniski sasniegs līdzsvara vērtību, ko parasti sauc par koksnes mitruma saturu stabilā vidē. Kad koksnes mitruma saturs ir lielāks par vides līdzsvara mitruma saturu, koksne mitruma ietekmē saruks un otrādi. Tāpēc koksnei jābūt pareizi izžāvētai, nevis pēc iespējas sausai, un dažādos reģionos un lietojumos ir atšķirīgas prasības attiecībā uz koksnes mitruma saturu.
Pašlaik koksnes augstfrekvences žāvēšana ir laba koksnes žāvēšanas metode, tās žāvēšanas cikls ir vairākas reizes ātrāks nekā parastā viegli žūstošas koksnes žāvēšana, un parastā grūti žūstošas koksnes žāvēšana ir simts reizes ātrāka, un tai ir priekšrocības, ko sniedz neliels žūšanas spriegums, laba kvalitāte un koka krāsas saglabāšana.
